LMS muzeja ekspozīcija "Laikabiedra portrets"

Tēlniecības ekspozīcijā tiek uzsvērta skulptūras un plastikas izteiksmju dažādība materiāla izvēlē, formas stilistikā un faktūras nozīmībā. Latvijas tēlniecībā ir vērojama teicama formas plūduma izjūta, kas bāzēta tektoniski precīzā uzbūvē. 20.gadsimta 70.-80.gados portrettēlniecībā parādās liriskas noskaņas, kas atklājas emocionāli klusinātā iekšējā pārdzīvojumā vai spraigās formās uzsvērtā garīgā intensitātē, piemēram, Kārlis Stārasts „Koktēlnieka A.Bērnieka portrets” (1964).

Tēlniecībā cilvēka portretējumam, viņa būtības atklāšanā, svarīga loma ir materiālam, kas parāda rakstura maigumu, mundrumu vai nosvērtību. Bronzas portretu formveidē vērojami impulsīvāki ekspresijas meklējumi, kas pamatojas arī šī materiāla un lējuma tehnikas izvēlē, un bieži vien tas ir arī autora iekšējā būtībā pamatots izteiksmes veids, piemēram, ar spēcīgi izteikto emocionalitāti apveltītā tēlniece Valentīna Zeile savā daiļradē nekad nekopē dabu, bet to jūtīgi pārveido plastiskās formās, akcentējot portretējamā personību ( V.Zeile, „Kārlis Sebris”, 1976). Turpretī granīttēlniecībā šajā laikā parādās stilizācija un lakonisku, nosacītu formu valoda, akcentētējot galvas plastiskās īpatnības, bet skatienā ietverot dziļi emocionāla, intelektuāla cilvēka būtību, piemēram, Artas Dumpes draudzenes keramiķes Silvijas Šmidhenas portretā (A.Dumpe, „Silvijas portrets”, 1979). 20.gs.70.-80.gados populārs tēlniecības materiāls bija koks, un it sevišķi māksliniekus ieinteresēja darbs ar eksotiskajām sugām: no Vjetnamas ievestie sarkanie ozoli, sarkanie un parastie riekstkoki, Ganas sarkankoks, bet izmantots arī Latvijas ozols un citi. Īpaši jāuzsver tēlnieka Igora Vasiļjeva daiļrade, kas izjūtot koka specifiku un brīvi variējot māla modelī radīto ieceri, intuitīvi rod labāko risinājumu (I.Vasiļjevs, „Ļeņina prēmijas laureāts Māris Liepa Krasa lomā”, 1980). Autors vienmēr ir centies sastingušajā koka materialitātē iedvest cilvēka dvēseles dažādās noskaņas un rakstura izpausmes. Ekspozīcija parāda arī portreta dažādo stilistiku gan reālistisku ar impresionismam raksturīgo uzirdināto faktūras izteiksmi (A.Briede, „Meitenes portrets”, 1967), gan ekspresīvi romantizēto pašportretu (J.Rapa, „Pats sevī, 1980), gan pretnostatot dažādas formveides (T.Gaumigs, „G.Smeltera portrets”, 1985). Šī laika posma tēlniecība demonstrē bagātīgu formu valodu dažādos materiālos, tehnikās, stilistikā, kas ļauj variēt radot iejūtīgu personības atklāsmi.

Izstāde „Portrets” ir apliecinājums, ka 20.gadsimta 70.-80.gados mākslinieki bija atraisīti domāšanā un, atklājot arvien jaunus izteiksmes veidus, ir vēlējušies parādīt visdažādākās personības un tēlus.

Ekspozīcijas dizains: Igors Dobičins, tēlnieks, LMS prezidents

Teksts: mākslas zinātniece Baiba Guste

Foto: Ainars Gaidis

 

Latvijas Mākslinieku savienības muzeja kolekcijas darbi Zvārtavas pilī

TĒLNIECĪBA

Kārlis Stārasts (1911-1996) „Koktēlnieka Artura Bērnieka portrets”, 1964. Vjetnamas rieksts, 95x45x59 cm. LMS muzejs

Juris Rapa (1946) „Pats sevī”, 1980. Bronza, 50x33x33 cm. LMS muzejs

Igors Vasiļjevs (1940-1997) „Ļeņina prēmijas laureāts Māris Liepa Krasa lomā”, 1980. Koks. LMS muzejs

Valentīna Zeile (1937) „Kārlis Sebris”, 1976. Bronza, 105x54x40 cm. LMS muzejs

Tālivaldis Gaumigs (1930-2016) „Georga Smeltera portrets”, 1985. Bronza. LMS muzejs

Tālivaldis Gaumigs (1930-2016)  „Gunta”, 1988. Bronza, 45x65x35 cm. LMS muzejs

Aleksandra Briede (1901-1992) „Meitenes portrets”, 1968. Bronza, 46x34x24 cm. LMS muzejs

Lea Davidova – Medene (1921-1986) „Tēlnieka Ļeva Bukovska portrets”, 1965. Bronza, 70x53x38 cm. LMS muzejs

Arta Dumpe (1933) „Silvijas portrets", 1979. Granīts, 80x40x35 cm. LMS muzejs

Līze Dzeguze (1908-1992) „Pūcīte", 1980. Koks, 70x24x25 cm. LMS muzejs

Alvīne Veinbaha (1923-2011) "Draudzība", 1984. Granīts, 54x45x29 cm. LMS muzejs